Korzetes pastāv jau vairākus gadsimtus. Bet kur sākas korzešu vēsture un kā tās radās?
Korzetes parādīšanās XVI gadsimtā
Viss sākās XVI gadsimtā Itālijā, kur tika izgudrota pati pirmā īstā korzete. Toreiz korzetes nenēsāja, lai iegūtu izteiktu vidukli un smilšu pulksteņa siluetu. Tās drīzāk kalpoja, lai piešķirtu krūškurvim cilindrisku formu, kā arī lai saplacinātu un atbalstītu krūtis. Šajā periodā korzetes parasti nēsāja kopā ar vertugānu, kas noturēja svārkus stingrā konusa formā. Korzetes pārveidoja ķermeņa augšdaļu atbilstošā, bet apgrieztā konusa formā. Korzetes tika izgatavotas no stingriem materiāliem, piemēram, vaļa ūsām, raga un buckram auduma, un tās sauca par “korzetēm ar vaļa ūsām“. Busks, kas mūsdienās labāk pazīstams kā busks, tiek novietots vertikāli ķermeņa centrā, lai noturētu to taisnu.
Busks parasti tika izgatavots no koka, raga, ziloņkaula, metāla vai vaļa kaula un tika pievienots, lai padarītu korzetes priekšpusi stingrāku. Pēc tam to izgrieza naža asmens formā un ievietoja elizabetes laikmeta korsāžā, kur tas tika fiksēts un noturēts vietā ar elastīgām lentēm, lai busku varētu viegli izņemt un nomainīt.
Sākot ar Viktorijas laikmeta vidu, busku sāka izgatavot no tērauda, un tas sastāvēja no divām daļām – pa vienai katrā pusē. Viena puse bija aprīkota ar tapām, bet otra – ar cilpiņām, lai korzeti varētu viegli aizvērt un atvērt no priekšpuses. XVI gadsimta beigās, kad korzetes sānos un mugurā izmantoja vaļa ūsas, tā tika savelkama no priekšpuses. Vēlāk šņorējums tika pārvietots uz korzetes muguru.
Šīs korzetes parasti tika darinātas no vairākām auduma kārtām, kas bija nostiprinātas ar līmi un cieši aizšņorētas. Tās parasti nēsāja ar lencēm, korzete nosedza visu krūškurvja garumu un beidzās tieši virs gūžas kaula. Katrīnai Mediči (1519-1589) tiek piedēvēta korzetes ieviešana Francijā, kur Francijas galma dāmas to pieņēma.
XVI gadsimta vidū korzete kļuva ļoti izplatīta starp Eiropas un Lielbritānijas sievietēm.
Korzete XVII gadsimtā
XVII gadsimta korzetei ir daudz līdzību ar iepriekšējā gadsimta modeli. Lai gan korzetes pirmsākumi meklējami XVI gadsimta vidū, tās popularitāte izplatījās Eiropas karaliskajos galmos. Gadsimta vidū lielākā daļa sieviešu nēsāja korzetes. Sākot no aptuveni 1740. gada, svarīgs korzetes elements bija priekšējais ieliktnis (pièce d’estomac). Tas bija garš V vai U veida panelis, kas rotāja korzetes priekšpusi, stiepjoties no kakla izgriezuma līdz viduklim, dažreiz pat zem vidukļa. Korzetes auklas pēc tam krustojās pāri šim ieliktnim, un galu galā šņores kļuva par dekoratīvu lentu sēriju.
Priekšējie ieliktņi bieži tika izšūti vai rotāti ar pērlēm un citiem dārgakmeņiem. Tos varēja izgatavot no tā paša auduma, kas kleitai, vai no kontrastējoša auduma. Kakla izgriezumi noteica arī ieliktņa garumu. Īsu brīdi Luija XVI galmā kakla izgriezums un korsāža atradās faktiski zem krūtīm, kuras bija nosegtas ar caurspīdīga auduma volānu, ko sauca par “fichu”. Krūšu gali tad varēja tikt aptīti vai pat caurdurti un rotāti ar pērlēm vai citiem dārgakmeņiem.
Korzetes vēsture: XVIII un XIX gadsimts
